rožkoks
Lietojuma biežums :
rožkoks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rožkoks | rožkoki |
Ģen. | rožkoka | rožkoku |
Dat. | rožkokam | rožkokiem |
Akuz. | rožkoku | rožkokus |
Lok. | rožkokā | rožkokos |
Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smaržu veido rožkoka, apelsīna, frēzijas un vaniļas aromāts.
- No Zaļās ielas stūra līdz pat Smilšu ielai gar Kacena augļu dārzu, kur žogmalās vietumis jau ziedēja burvjulazdas, vasarzaļie rožkoki un violetās forsītijas.
- Miniatūrajās istabiņās ar zīda tapetēm puskrēslā snauda ampīra mēbeles, sadzeltējuši asējumi rožkoka rāmjos rādīja maršala Mirā brašos kavalēristus ar gariem zobeniem pie sāniem un šarmantas dāmas naktskrekliem līdzīgās kleitās à la Žozefīne Boharnē.
- Pēc nāves viņa bija klusiņām atnākusi sapnī, no viņas izdilušā ķermeņa vaļīgajās, brūnajās kapa drēbēs nāca vaska un rožkoka smarža, elpa, kas vējoja viņam virsū, mēmi, pārmetoši, viegli oda pēc samirkušiem pelniem.
- Viņa bija atnākusi pie viņa sapnī, klusiņām, no viņas izdilušā ķermeņa vaļīgajās kapa drēbēs nāca vaska un rožkoka smarža, elpa, pārliecoties pār viņu, lai mēmi dvestu noslēpumainus vārdus, viegli oda pēc samirkušiem pelniem.