roķele
roķele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | roķele | roķeles |
| Ģen. | roķeles | roķeļu |
| Dat. | roķelei | roķelēm |
| Akuz. | roķeli | roķeles |
| Lok. | roķelē | roķelēs |
roķēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | roķēle | roķēles |
| Ģen. | roķēles | roķēļu |
| Dat. | roķēlei | roķēlēm |
| Akuz. | roķēli | roķēles |
| Lok. | roķēlē | roķēlēs |
Avoti: EH, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet cik tālu, – viņš noplātīja strupās rūķa roķeles un nopūtās.
- Es pat jūtu, kā mēness baltā roķele mani glāsta un kutina.
- lai bērns nesasmērētu apģērbu un ar roķelēm netraucētu sevi barot.
- Viņa plaukstas smalko, balto rētu švīkas kutināja Viljama roķeles mīksto ādu.
- Tur malā jau stāvēja spridzinātājs ar degošu lāpu mazajā roķelē.