rindaki
rindaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, vienskaitli lieto neliterārā valodāLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rindaks | rindaki |
| Ģen. | rindaka | rindaku |
| Dat. | rindakam | rindakiem |
| Akuz. | rindaku | rindakus |
| Lok. | rindakā | rindakos |
rindaķeļi apvidvārds, deminutīvs
Avoti: EH, TlV