rijīgums
rijīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rijīgums | rijīgumi |
| Ģen. | rijīguma | rijīgumu |
| Dat. | rijīgumam | rijīgumiem |
| Akuz. | rijīgumu | rijīgumus |
| Lok. | rijīgumā | rijīgumos |
1.Rijība1.
2.Rijība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču acīmredzot rijīgums kā bija tajās mājās, tā ir arī pašreizējā dzīvoklī.
- Sliktie laika apstākļi ir piemērotākais vēdzeļu makšķerēšanas laiks, jo tieši tagad viņām sākas pimsnārsta rijīgums.
- – , un es tad bikli palocīju galvu, mēmi sakot jā, kautrēdamies par savu dzīvniecisko rijīgumu.
- Suņa rijīgums
- vien rijīguma pēc tad palūdz šeit