riekšava
riekšava sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riekšava | riekšavas |
| Ģen. | riekšavas | riekšavu |
| Dat. | riekšavai | riekšavām |
| Akuz. | riekšavu | riekšavas |
| Lok. | riekšavā | riekšavās |
1.Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
1.1.Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; pārnestā nozīmē; formā: bezprievārda instrumentālis, daudzskaitlis vai lokatīvs, daudzskaitlis Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas nekait, ja vīra dāvināto zeltu var grābt riekšavām.
- Ja gribat, bērni, paņemiet piemiņai kādu riekšavu.”
- Vējš, sameties virpulī, logā iemet slapja sniega riekšavu.
- Ik palaikam Sniega māte nomet kādu riekšavu sniega - fantastiski!"
- Man kabatā tiešām atradās sīknaudas riekšava, to viņai arī atdevu.