rezonēt1
rezonēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rezonēju | rezonējam | rezonēju | rezonējām | rezonēšu | rezonēsim |
| 2. pers. | rezonē | rezonējat | rezonēji | rezonējāt | rezonēsi | rezonēsiet, rezonēsit |
| 3. pers. | rezonē | rezonēja | rezonēs | |||
Pavēles izteiksme: rezonē (vsk. 2. pers.), rezonējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rezonējot (tag.), rezonēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rezonētu
Vajadzības izteiksme: jārezonē
1.joma: fizika Svārstīties rezonanses iedarbībā.
2.lieto: reti Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrkārt, greznā ēka rezonē ar šā gada izvēlēto fetivāla tēmu.
- Parādīt dusmas ir pieņemami, bet bērnā rezonēs tieši problēmas atrisinājums.
- Jebkura vardarbība vai vienas daļas sabiedrības pārprasta varonība rezonē visā sabiedrībā.
- Viktoram atnākot, durvis rezonēja no kāda brezenta kulē iesieta instrumenta.
- Dziļāki teoloģisku problēmu pētījumi rezonē arī reliģiskās izglītības jaunajā piedāvājumā.