retence
retence sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | retence | retences |
| Ģen. | retences | retenču |
| Dat. | retencei | retencēm |
| Akuz. | retenci | retences |
| Lok. | retencē | retencēs |
Aizture; piemēram, zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
Stabili vārdu savienojumiUrīna retence.
- Urīna retence — nespēja pilnībā vai daļēji iztukšot urīnpūsli, kas var būt akūta (pēkšņa, sāpīga) vai hroniska (ilgstoša, pakāpeniska)
Avoti: SV99, SV05
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Urīnizvades sistēmā vērojama gludās muskulatūras un sfinkteru spasticitāte, kas var radīt urīna retenci.
- Organiskā Se retence organismā ir augstāka nekā neorganiskajam.
- Deguna blakusdobumu gļotādas hiperplāziju, retences cistas atrod pacientiem, kuriem klīniski nav RS simptomu.
- Ar KSDT var noteikt iekaisuma stāvokļus, gļotādas retences cistas, mukocēles, antrolītus un izvērtēt traumatiskus bojājumus apvidū.
- Kapsulas retence atšķiras no lēna vai nepilna tranzīta bez anatomiskām izmaiņām tievajā zarnā, ko novēro līdz pat 25% no visiem izmeklējumiem.