respekts
respekts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | respekts | respekti |
| Ģen. | respekta | respektu |
| Dat. | respektam | respektiem |
| Akuz. | respektu | respektus |
| Lok. | respektā | respektos |
1.Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
1.1.Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja suns nejutīs respektu pret saimnieku, var rasties lielas problēmas.
- Māris: – Mūsu attiecības balstās uz respektu vienam pret otru.
- Vienlaikus tā bija cieņa un respekts, ko izjutām no viņa.
- Domāju, mums jāspēlē agresīvi, bez respekta pret pretiniekiem."
- - Vai ir lielāks respekts no apkārtējiem, kad esat formā?