reskripts
reskripts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reskripts | reskripti |
| Ģen. | reskripta | reskriptu |
| Dat. | reskriptam | reskriptiem |
| Akuz. | reskriptu | reskriptus |
| Lok. | reskriptā | reskriptos |
1.Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
1.1.Valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
1.2.Senajā Romā – imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
1.3.Cariskajā Krievijā – vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- I. Pokrovskis atzīmē, ka šādu procedūru pirmo reizi ieviesa ar Antonina Pija reskriptu mantojuma ka nedalāmas lietas pircējiem.
- Mūsu ēras 3. gs. termins „ reskripts” tika lietots gan attiecībā uz atbildēm par iesniegumiem, gan imperatora vēstulēm.
- 1694. gadā Zviedrijas karalis ar īpašu reskriptu ( " Resolution und Erklärung") katrai draudzes skolai piešķīra zemes gabalu vienas ceturtdaļas arkla platībā.
- Ja tie nav anonīmi, tiem ir tiesību spēks; ja viedokļi ir atšķirīgi, tiesnesis var sekot tam, kuru pats izvēlas, kā to nosaka imperatora Hardiāna pēdējais reskripts”).
- Imperators Severus ( Lucius Septimius Severus, 145. – 211.AD) esot devis sekojošu atbildi reskriptā kādam Flāvijam Feliksam ( Et imperator Severus Flavio Felici in haec verba rescripsit – lat.): Ja sabiedrības līgums ir noslēgts tikai īpaši nolūkam kārtot banku darījumus, visa veida peļņa, kuru biedrs iegūst no cita veida – nebanku darījumiem, sabiedrībai nepienākas.