rentēt
rentēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rentēju | rentējam | rentēju | rentējām | rentēšu | rentēsim |
| 2. pers. | rentē | rentējat | rentēji | rentējāt | rentēsi | rentēsiet, rentēsit |
| 3. pers. | rentē | rentēja | rentēs | |||
Pavēles izteiksme: rentē (vsk. 2. pers.), rentējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rentējot (tag.), rentēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rentētu
Vajadzības izteiksme: jārentē
Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājas pārdeva, un uz meitas Valdas vārda rentēja citas saimniecības.
- Grauzdes muižas rentes māja, ko rentēja profesora L. Bērziņa brālis Ansis.
- 1827.gadā to rentēja Holsts, tad vēl citi.
- Mani vecāki toreiz nedzīvoja mūsu dzimtmuižā Grauzdē, bet rentētā kroņa muižā Slampē.
- Lai izvairītos no iesaukuma vācu armijā, tēvs rentēja 30 hektārus zemes no saimniekiem.