rekrūtis
rekrūtis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rekrūtis | rekrūši |
| Ģen. | rekrūša | rekrūšu |
| Dat. | rekrūtim | rekrūšiem |
| Akuz. | rekrūti | rekrūšus |
| Lok. | rekrūtī | rekrūšos |
1.Jauniesaucamais, jaunkareivis.
2.Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
Avoti: LLVV, VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- B. Obligātā dienesta modelis neparedz būtiskāko faktoru - rekrūšu patriotisko motivāciju.
- Uz rekrūšiem tas neattiecās — par tiem bija jāgādā viņu dzimtkungam.
- Bet nodokļu maksātājs tikmēr apmaksās veselu gadu šā rekrūša uzturēšanai un apmācībai.
- Rekrūšu skolu organizēja biedrība " Minskas kājnieku pulks" ( Baltkrievija).
- Rekrūšos nododamo zemnieku skaits bija atkarīgs no militārās situācijas valstī.