rekognoscija
Lietojuma biežums :
rekognoscija
Zemeszinātnēs — apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šim mērķim vispirms pēc lauka rekognoscijas datiem tika atlasītas četras sengravas, kuru gultnēs nebija nesenu iegrauzumu pēdu un kuru lēzenais U-veida šķērsprofils un velēnu sega liecināja par gultnes aizpildīšanos ar prolūviju.
- Atšķirībā no sengravām, pētījumos šādās gravās netika konstatēti biezi prolūvija nogulumi, tieši otrādi – bieži vien rekognoscijas gaitā tika fiksēta gravu gultņu dziļumerozija, kas saistīta ar virszemes noteces koncentrēšanos.
- Balstoties uz iepriekšējos pētījumos iegūtajiem datiem par šīs teritorijas gravu morfoloģiju ( Soms, 2006a) un papildus veikto gravu attīstības stadiju rekognosciju in situ, Ververu loka virsotnē esošajās senajās lineārās erozijas formās netika veikti ģeoloģiskiģeomorfoloģiskās izpētes darbi, jo lielākajā daļā no sengravām tika konstatēta dziļumerozijas atjaunošanās un dziļu V-veida iegrauzumu attīstība.
- izdotās topogrāfiskās kartes M 1 : 75 000; bijušās PSRS MP Ģeodēzijas un kartogrāfijas galvenās pārvaldes topogrāfiskās kartes M 1 : 50 000 ( 1942. g. koordinātu sistēma, horizontāļu griezuma augstums 10 m; 1983.g. izdevums), M 1 : 25 000 ( 1963. g. koordinātu sistēma, horizontāļu griezuma augstums 5 m; 1969.-1979.g. izdevums pēc 1951.g. rekognoscijas datiem) un M 1 : 10 000 ( 1963.g. koordinātu sistēma, horizontāļu griezuma augstums 2 m; 1976.g. izdevums pēc 1971. g. rekognoscijas datiem).
- Subglaciālo iegultņu etalonteritorijā veiktā gravu rekognoscija un lauka pētījumi parāda, ka atsevišķu gravu attīstību ir sekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība, konkrēti – nepārdomātu meliorācijas pasākumu veikšana, grāvjus vai slēgtās drenu sistēmas kolektorus ievadot ar iegultnēm hidroloģiski saistītu sengravu augštecēs vai arī tos izvadot tieši uz subglaciālo iegultņu nogāzēm.