rekšināt
rekšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rekšinu | rekšinām | rekšināju | rekšinājām | rekšināšu | rekšināsim |
| 2. pers. | rekšini | rekšināt | rekšināji | rekšinājāt | rekšināsi | rekšināsiet, rekšināsit |
| 3. pers. | rekšina | rekšināja | rekšinās | |||
Pavēles izteiksme: rekšini (vsk. 2. pers.), rekšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rekšinot (tag.), rekšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rekšinātu
Vajadzības izteiksme: jārekšina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Vakar mums bij liels notikums: visa ģimene bija cirkā skatīties cavalli, vecais Giuseppe no prieka rekšina vien, neko nesaka, bet acis spīd.
- Rekšinot tādēļ , ka māte ēdusi cūkas ādu
- Nu bērns vairs nerekšināšot