reiznieks
reiznieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reiznieks | reiznieki |
| Ģen. | reiznieka | reiznieku |
| Dat. | reizniekam | reizniekiem |
| Akuz. | reiznieku | reizniekus |
| Lok. | reizniekā | reizniekos |
Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizniece ( vīriešu dzimtē Reiznieks) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „ reiznieks” ar nozīmi „ šķētnieks” vai apdzīvotas vietas Reiznieki.
- Cikreiz mēs reiznieku noguruša zirga vietā nestājāmies , gribēdami reiziniekam palīdzēt
- Tad reiznieks norunājis kādus vārdus un uzreizi atdarījušās plašas velēnu durvis un parādījusies gaisma.
- Tad reiznieks sacījis uz krodznieku, lai paņemot vējlukturi, viņš vedīšot uz apakšzemes pili.
- - Nakts bij pagājuse un reiznieks uzmodās.