reibināt
reibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | reibinu | reibinām | reibināju | reibinājām | reibināšu | reibināsim |
| 2. pers. | reibini | reibināt | reibināji | reibinājāt | reibināsi | reibināsiet, reibināsit |
| 3. pers. | reibina | reibināja | reibinās | |||
Pavēles izteiksme: reibini (vsk. 2. pers.), reibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: reibinot (tag.), reibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: reibinātu
Vajadzības izteiksme: jāreibina
1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
1.1.intransitīvs
2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
2.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiReibināt galvu (arī sirdi, prātu).
- Reibināt galvu (arī sirdi, prātu) frazēma — izraisīt reiboni
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es gan apzinos, ka galvu reibinoša iemīlēšanās vēl neko nenozīmē.
- Tas esot bijis " galvu reibinošs rokmūzikas šovs mašīnu laikmetam".
- Personīgās problēmas un ciešais laika nogrieznis ievilks draugus galvu reibinošos piedzīvojumos...
- Un, blenzdams viņā, juta šo nekautrīgi reibinošo sievišķo spēku.
- Viņi paliek, murrādami un peldēdami reibinošajā Medalusdienā līdz mūža galam...