reevakuēt

reevakuēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: reevakuē (vsk. 2. pers.), reevakuējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: reevakuējot (tag.), reevakuēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: reevakuētu

Vajadzības izteiksme: jāreevakuē

Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Lielākā daļa gan tika ātri reevakuēti uz Krieviju.
Pēc kara reevakuēja tikai bijušās Ainažu jūrskolas inventāru un mācību līdzekļus.
1919. gada 7. martā tika apstiprināti 80 profesori un asistenti, no kuriem vismaz 60 bija reevakuētā RPI mācībspēki.
Sarunu gaitā Krievija atteicās reevakuēt no Latvijas izvestās iekārtas un citas materiālās vērtības, atteicās atzīt Latvijas tiesības uz Krievijas zelta daļu un atteicās kompensēt kara radītos zaudējumus.
- Miinchen: Anarche, 1993.- S.70. Schlau W. 1914-1939: Ein Uberblick // Jahrbuch des baltischen Deutschtums 1997.- Luneburg, 1996.- S.71. Crohn-VVolfgang H.F. Lettlands Bedeutung filrdie ōstliche Frage - Berlin; Leipzig: de Gruvler, 1923.-S.14. Kopš 1921.gada šādā veidā no austrumu kaimiņvalsts " reevakuēja" vācbaltiešu uzņēmumus " Oehlrich & Co", " A.Vvolfschmidt" ( 1921.g.), " Slokas celulozes fabriku" ( 1922.-1928.g.), a/s " Lenta" ( 1923.-1928.g.), a/s " Rīgas papīrfabrikas" ( 1928.g.), " L. W.Goegginger" ( 1932.g.) u.c. mazākus uzņēmumus ( sīkāk par reevakuācijas gaitu skatīt: Zālīte E. Rūpniecības uzņēmumu reevakuācijas gaita un problēmas 20.-30.gadi // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls.