redzoklis
redzoklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: anatomijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | redzoklis | redzokļi |
Ģen. | redzokļa | redzokļu |
Dat. | redzoklim | redzokļiem |
Akuz. | redzokli | redzokļus |
Lok. | redzoklī | redzokļos |
redzūklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | redzūklis | redzūkļi |
Ģen. | redzūkļa | redzūkļu |
Dat. | redzūklim | redzūkļiem |
Akuz. | redzūkli | redzūkļus |
Lok. | redzūklī | redzūkļos |
Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
PiemēriLiekas, no viņas redzokļiem plūst šauri blāvas gaismas kūļi.
- Liekas, no viņas redzokļiem plūst šauri blāvas gaismas kūļi.
- Netīrie pilsētas baloži, kas hipnotizē ar nedzīviem putniskiem redzokļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit