ravēt
ravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ravēju | ravējam | ravēju | ravējām | ravēšu | ravēsim |
| 2. pers. | ravē | ravējat | ravēji | ravējāt | ravēsi | ravēsiet, ravēsit |
| 3. pers. | ravē | ravēja | ravēs | |||
Pavēles izteiksme: ravē (vsk. 2. pers.), ravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ravējot (tag.), ravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ravētu
Vajadzības izteiksme: jāravē
1.Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā).
1.1.Šādā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
1.2.Šādā veidā iznīcināt (nezāles).
2.Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens bērns negrib garas stundas pavadīt biešu vagā, tās ravējot.
- Ravē un retina bietes, kāļus, burkānus un citus sakņaugus.
- Rožu dobītes ravējot, vienmēr novelku striķi, lai ir taisni.
- Bet laikam arī līdz mūža galam ravēšu to no sevis ārā.
- Pagājušajā nedēļā mana dārza diena bija sestdiena – stādīju un ravēju.