rautot
rautot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rautoju | rautojam | rautoju | rautojām | rautošu | rautosim |
| 2. pers. | rauto | rautojat | rautoji | rautojāt | rautosi | rautosiet, rautosit |
| 3. pers. | rauto | rautoja | rautos | |||
Pavēles izteiksme: rauto (vsk. 2. pers.), rautojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rautojot (tag.), rautošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rautotu
Vajadzības izteiksme: jārauto
Piedalīties rautā; rīkot rautu.
Avoti: LLVV