ratiņstūmējs
ratiņstūmējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ratiņstūmējs | ratiņstūmēji |
| Ģen. | ratiņstūmēja | ratiņstūmēju |
| Dat. | ratiņstūmējam | ratiņstūmējiem |
| Akuz. | ratiņstūmēju | ratiņstūmējus |
| Lok. | ratiņstūmējā | ratiņstūmējos |
Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie stacijas pulcējas ratiņstūmēji — proletariāta taksometri.
- Ratiņstūmēju vecomāti rinda palaiž bez rindas.
- Tieši tāpat Vecrīgas un Rīgas centra ielu skatos redzam ratiņstūmējus, ormaņus, auto, gājēju stāvus, kas atspīd uz nolijušās ietves, vai pilsētu putenī, kur ēkas saplūst cita ar citu, izceļot gājēju steidzīgos siluetus.
- Krāsainie baloni norādīja arī riteņbraucēju un ratiņstūmēju pulcēšanās vietu pie novada domes ēkas.
- Billei pa akmeņiem laipojot, kāds ratiņstūmējs uzbļāva: — Ko dauzās pa ielas vidu?