rasmīgums
rasmīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rasmīgums | rasmīgumi |
| Ģen. | rasmīguma | rasmīgumu |
| Dat. | rasmīgumam | rasmīgumiem |
| Akuz. | rasmīgumu | rasmīgumus |
| Lok. | rasmīgumā | rasmīgumos |
Vispārināta īpašība → rasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV