rantjē
rantjē [rantˈjē] nelokāms lietvārds; kopdzimte
Lietojuma biežums :
Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tas bija precedents Eiropas Savienības postpadomju telpā; tas radīja uzreiz lielu problēmu un izveidoja zemes īpašnieku šķiru, kas faktiski pārtapa par rantjē šķiru.
- Kopā ērzelim ir 57 bērni, no kuriem četri viņa dēli ( Rantjē, Regiuss, Remarks LS1673, Remarks LS1634), trīs mazdēli ( Ramadans, Regress, Roderix) un viens mazmazdēls Robsons ir sertificēti ērzeļi.
- Lieta sāk viņu interesēt, viņš ir asiņu vietā laizījis tinti un domā, ka no asins laizīšanas katrs kaķis top par lauvu un no tintes laizīšanas katrs rantjē par žurnālistu.
- Es nostrādāšu kā rantjē.
- Gribēja dzīvot kā rantjē.