ranga1
ranga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ranga | rangas |
| Ģen. | rangas | rangu |
| Dat. | rangai | rangām |
| Akuz. | rangu | rangas |
| Lok. | rangā | rangās |
1.Reņģu nārsts.
2.Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
3.Kārta, šķira.
Avoti: KV, NeV