randiņš
randiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | randiņš | randiņi |
| Ģen. | randiņa | randiņu |
| Dat. | randiņam | randiņiem |
| Akuz. | randiņu | randiņus |
| Lok. | randiņā | randiņos |
Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī man mēdz iepatikties kāds cits, esmu gājusi uz randiņiem.
- Mēs neesam randiņu vai savešanas aģentūra," uzsver svētku organizatore.
- Pirmais randiņš - tā ir kā spēle « Krievu rulete».
- Līdz randiņam klātienē BMW X4 šķita kā likumsakarīgs X6 samazinājums mērogā.
- Neviens nevaicāja: kā gan ir iet uz randiņiem ar kristieti?