rakstīklis
rakstīklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rakstīklis | rakstīkļi |
| Ģen. | rakstīkļa | rakstīkļu |
| Dat. | rakstīklim | rakstīkļiem |
| Akuz. | rakstīkli | rakstīkļus |
| Lok. | rakstīklī | rakstīkļos |
rakstiklis apvidvārds
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Norādes uzskricelējis, nomet rakstīkli turpat uz galda.
- Ārprātīgs inspektors ar jauno rakstīkli
- ar ko viņš vadījis pildspalvu, ja viņa rokas sen kopš satrūdējušas ( atbaidoša aina: rakstīklis dzeltenīgi baltu kaulu pirkstos)?
- com par izskatīto rakstīkli.
- Sākumā padomāju, ka HP ( darba) rakstīklis gļuko.