raitnieks
raitnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | raitnieks | raitnieki |
Ģen. | raitnieka | raitnieku |
Dat. | raitniekam | raitniekiem |
Akuz. | raitnieku | raitniekus |
Lok. | raitniekā | raitniekos |
raitniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | raitniece | raitnieces |
Ģen. | raitnieces | raitnieču |
Dat. | raitniecei | raitniecēm |
Akuz. | raitnieci | raitnieces |
Lok. | raitniecē | raitniecēs |
1.joma: militārās zinātnes Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Liepa sauc, dzirdēdams Rasmu runājam ar raitnieku.
- Pulka komisārs Ļebeģevs gan dzīvo atsevišķi, un viņam pašam savs raitnieks, kuram zemnīcā īpašs nodalījums.
- Pulka politdarbinieki arī netiek diez ko lutināti ar ērtām zemnīcām, kur priekšā tad ir atsevišķa telpa raitniekam.
- – Raitnieks.
- Šeit, politdaļas zemnīcā, atrodas vēl tikai raitnieks un rakstvedis vienā personā — ierindnieks Zariņš, vīrs tā ap piecdesmitiem, par kuru