raibums1
raibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raibums | raibumi |
| Ģen. | raibuma | raibumu |
| Dat. | raibumam | raibumiem |
| Akuz. | raibumu | raibumus |
| Lok. | raibumā | raibumos |
1.Vispārināta īpašība → raibs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
2.Vispārināta īpašība → raibs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → raibs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kam ir gareni raibumi)' ( D L K Ž4 133).
- Ar noformējuma raibumu pārsteidz mērinstrumentu panelis un gluži vai satriec viduskonsole.
- Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem.
- Krūtis un pakakle ir salīdzinoši gaišākas, arī raibumi ir mazāki.
- – Redzi nu, kādi raibumi te, dzimtenē, atklājas!