raibināt | Tēzaurs

raibināt¹

Lietojuma biežums :

raibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

raibāt apvidvārds

raibēt apvidvārds

Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.

Avoti: EH, LLVV, ME

Korpusa piemēri