ragrillis
ragrillis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ragrillis | ragriļļi |
| Ģen. | ragriļļa | ragriļļu |
| Dat. | ragrillim | ragriļļiem |
| Akuz. | ragrilli | ragriļļus |
| Lok. | ragrillī | ragriļļos |
Ragainis, ragacis.
Avoti: KV