ragnesis
ragnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ragnesis | ragneši |
| Ģen. | ragneša | ragnešu |
| Dat. | ragnesim | ragnešiem |
| Akuz. | ragnesi | ragnešus |
| Lok. | ragnesī | ragnešos |
Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karaliskos ragnešus staltbriežus sāka ievest jau XVI gs.
- Par " zaļajām cepurēm" ķīnieši sauc ragnešus.
- 29.oktobrī 19:00 Lizuma kultūras namā - komēdija " Balkona ragneši".
- Un tomēr nīkulīgais Breds Pits, pēc Taisona vārdiem, padarīja viņu par ragnesi.
- Kāds man sacīja: mīlestība mūs padara trakus, bet laulība – par ragnešiem.