ragaviņas
ragaviņas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | ragaviņas |
| Ģen. | ragaviņu |
| Dat. | ragaviņām |
| Akuz. | ragaviņas |
| Lok. | ragaviņās |
1.Dem. → ragavas.
2.Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunākie bērni tikmēr brauc ar ragaviņām, bet pieaugušie slēpo”.
- – Kopā ar bērnu, vīru un omi braucu ar ragaviņām.
- Tas taču ir visai ērmīgs skats – stumjamās ragaviņas zaļā mauriņā.
- Viņš sāka soļot uz šķūni, nepārtraucis sarunu ar stumjamajām ragaviņām.
- Meitenes nogrozīja galvu, iesēdās ragaviņās un laidās lejā no kalna.