raganošana
raganošana
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl ļaudis runā, ka kundze ar zviedru virsnieku grēkā esot sadzīvojusi bandubērnu un tagad man liekot zem brunčiem nēsāt spilvenu, lai pēcāk, kad pienāks laiks, varētu to bērnu uzdot par manējo, un vēl ļaudis runā, ka kundze nodarbojoties ar raganošanu un neejot baznīcā, un tieši tāpēc kungs viņu arī pametis; meiča bija kļuvusi pavisam nekaunīga, un pat piespriest viņai rīkstes Ona Kotrīna nevarēja, jo kur gan redzēts, ka sodītu uz grūtām kājām esošu; un tā draņķa skuķe izmantoja savā labā arī visus ar grūtniecību saistītos aizspriedumus, visus tumšos māņus, kuru šai novada netrūka: viņa atsacījās darīt pat visniecīgākos darbus, pat vērpt vai adīt vakaros – jo bērns varot nožņaugties, pat plucināt spalvas vai kārst vilnu – jo jaundzimušo pēcāk mocīšot aizdusa, un tāpat bija ar citiem mājas darbiem – jo, redz, viņa nedrīkstot cilāt rokas un locīties, uz to nedrīkstot skatīties, bet uz tā – sēdēt, un trešo viņai savukārt noliegts ostīt, un visiem vajadzēja izdabāt viņas untumiem, jo grūtas sievas lūgumu taču nedrīkst noraidīt, citādi peles uzbruks krājumiem, tikai nezin kāpēc ne reizi vien šo vājinieci gadījās pieķert, kad viņa, ko gardāku uzdomājusi, ij uz krēsla bija pakāpusies, ij rokas pacēlusi, lai aizsniegtu kādu podu no augšējā plaukta, un arī veiklības viņai nebūt netrūka, protams, ja vien viņai pašai to vajadzēja,
- Pavisam drīz šis naids pret Vilkačiem izplatījies jau pa visu miestu, piedēvējot Vilkaču saimniecēm raganošanu un pesteļošanu, un ļaunas acs uzlikšanu dievbijīgajiem kaimiņiem.
- Malleus Maleficarum ( ; ) ir 1486. gadā sarakstīta grāmata par raganošanu.
- Tā bija daļa no sešu darbu sērijas, kas bija veltīta raganošanai.
- Mūsdienās raganošanu pēta antropologi, sociologi un folkloristi.