radnieks
radnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | radnieks | radnieki |
| Ģen. | radnieka | radnieku |
| Dat. | radniekam | radniekiem |
| Akuz. | radnieku | radniekus |
| Lok. | radniekā | radniekos |
Radinieks, rads.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādas šķirnes kā Kirgīzijas vējsuns, slugi un tazi droši vien ir afgāņiem tuvi radnieki.
- Mēs zinājām viņas vārdu un to, ka viņa ir bārene un vienīgais bērns, ka mums nav citu radnieku.
- 209. No vienas kopējas trešās personas cēlušos radnieku kopību sauc par cilti.
- 215. Viena laulātā attiecību ar otra radniekiem sauc par svainību.
- Divu laulāto bērnus, ko katrs no viņiem piedzīvojis agrākās laulībās, neskaita savā starpā par radniekiem.