radiolārija
radiolārija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: zooloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | radiolārija | radiolārijas |
| Ģen. | radiolārijas | radiolāriju |
| Dat. | radiolārijai | radiolārijām |
| Akuz. | radiolāriju | radiolārijas |
| Lok. | radiolārijā | radiolārijās |
Vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citiem vienšūņiem, piemēram, radiolārijām jeb starītēm, eksoskelets sastāv no minerālvielām ― silīcija dioksīda vai stroncija sulfāta.
- Lustrās dekoratīvi " iemiesotas" medūzas un radiolārijas — siltajos okeānos mītošie vienšūnas planktoni, vai tās izrotātas atveidotiem jūras putniem.
- Ekoloģiski no vienšūņiem svarīgākie zooplanktona organismi ir foraminīferas, radiolārijas un dinoflagelāti, bet svarīgākie daudzšūņu organismi ir dzēlējzarndobumaiņi, vēžveidīgie, saržokļaiņi, moluski, salpas un zivju mazuļi.
- dziļi) dūņu nogulumi sastāv pārsvarā no radiolāriju krama skeletiem, jo foraminīferu kaļķa čaulas šādā dziļumā izšķīst.
- Starītes jeb radiolārijas ( " Radiolaria") ir vienšūņu grupa ( senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs.