radeniece
radeniece apvidvārds
radenīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | radenīca | radenīcas |
| Ģen. | radenīcas | radenīcu |
| Dat. | radenīcai | radenīcām |
| Akuz. | radenīcu | radenīcas |
| Lok. | radenīcā | radenīcās |
radenica sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | radenica | radenicas |
| Ģen. | radenicas | radenicu |
| Dat. | radenicai | radenicām |
| Akuz. | radenicu | radenicas |
| Lok. | radenicā | radenicās |
radenice apvidvārds
Radiniece.
Avoti: EH, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vispaabaa uzzinaaju ka tu man radeniece tagad esi
- Bet Velleni noteikti var jemt pa radenieci
- grūti adbildēt pašai nau tā gadijies, varbūt tas tapēc, ka tie vīrieši ir nobriedušāki man ir radeniece kas samīlējās savā skolotājā kurš bija precējies.
- ilgus gadus viņu romāns vilkās, tad škīrās tad kopā gāja, nu visi domāja ka tas nevilksies ilgi, bet pēc desmit gadu ākstīšanās, viņš išķīrās no sievas un tagat dzīvo kopā ar radenieci manu.