raceklis
raceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raceklis | racekļi |
| Ģen. | racekļa | racekļu |
| Dat. | raceklim | racekļiem |
| Akuz. | racekli | racekļus |
| Lok. | raceklī | racekļos |
1.Rakums.
2.apvidvārds Rokamais (piem., cūkas purns).
Avoti: LLVV, KV