rabelis
rabelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabelis | rabeļi |
| Ģen. | rabeļa | rabeļu |
| Dat. | rabelim | rabeļiem |
| Akuz. | rabeli | rabeļus |
| Lok. | rabelī | rabeļos |
Humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam.
Avoti: EH