rabātājs
rabātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabātājs | rabātāji |
| Ģen. | rabātāja | rabātāju |
| Dat. | rabātājam | rabātājiem |
| Akuz. | rabātāju | rabātājus |
| Lok. | rabātājā | rabātājos |
Darītājs → rabāt.
Avoti: ZrvI