rūsināt
rūsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūsinu | rūsinām | rūsināju | rūsinājām | rūsināšu | rūsināsim |
| 2. pers. | rūsini | rūsināt | rūsināji | rūsinājāt | rūsināsi | rūsināsiet, rūsināsit |
| 3. pers. | rūsina | rūsināja | rūsinās | |||
Pavēles izteiksme: rūsini (vsk. 2. pers.), rūsiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūsinot (tag.), rūsināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūsinātu
Vajadzības izteiksme: jārūsina
1.Pieļaut, arī panākt, ka (kas) rūsē.
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
2.apvidvārds Krāsot, krāsoties rūsganā krāsā.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelabvēlīgos gados sīkāki, reizēm rūsināti, pablāvi.
- Bieži vien rūsināts jeb dabas toņos.
- Savukārt aizmugurējā un sānu daļa, kas attieksies uz 17.gadsimtu, tiks veidota no rūsināta čuguna lējuma.
- Šīs ir pavisam jaunas, tikko ražotas naglas, ķīmisku vielu kodinātas un rūsinātas, lai izskatītos romantiski vecas un vērtīgas.
- Melnais mākons rūsina pie debess: