rūsakmens
rūsakmens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūsakmens | rūsakmeņi |
| Ģen. | rūsakmens | rūsakmeņu |
| Dat. | rūsakmenim | rūsakmeņiem |
| Akuz. | rūsakmeni | rūsakmeņus |
| Lok. | rūsakmenī | rūsakmeņos |
Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mežkopji šo lokāli lietoto vārdu iekļāvuši savā profesionālajā terminoloģijā un par grīni sauc nabadzīgu, slapju meža augšanas apstākļu tipu ar plānu kūdras slāni, kaļķainu augsni un saknes necaurlaidīgu rūsakmeni pārdesmit centimetru dziļumā, kura veidošanos veicinājuši regulārie degumi.
- Mežkopji šo lokāli lietoto vārdu iekļāvuši savā profesionālajā terminoloģijā un par grīni sauc nabadzīgu, slapju meža augšanas apstākļu tipu ar plānu kūdras slāni, kaļķainu augsni un saknes necaurlaidīgu rūsakmeni pārdesmit centimetru dziļumā, kura veidošanos veicinājuši regulāri degumi.