rūgumpods
rūgumpods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, humoristiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūgumpods | rūgumpodi |
| Ģen. | rūgumpoda | rūgumpodu |
| Dat. | rūgumpodam | rūgumpodiem |
| Akuz. | rūgumpodu | rūgumpodus |
| Lok. | rūgumpodā | rūgumpodos |
Saīdzis cilvēks; īgņa.
Stabili vārdu savienojumiSaskābis kā rūgumpods.
- Saskābis kā rūgumpods frazēma — saka par saīgušu cilvēku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kaimiņš ir rūgumpods, – pa ceļam paskaidro vectēvs.
- – Ja uzlikt sviestu un salocīt salvetes Rūgumpoda jaunkundzei ir tik liela upurēšanās...
- Un otrs — vai neesmu kļuvis vecs rūgumpods, kurš savas jaunības trakulības aizmirsis?
- Taču mūsu kaimiņpuika, zini, nu, tas rūgumpods, arī mācījās amatniecības skolā.
- “ Ak, neesi taču tāds rūgumpods, Pīrs,” Klaudija priecīgi teica. “