rūžs
rūžs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūžs | rūži |
| Ģen. | rūža | rūžu |
| Dat. | rūžam | rūžiem |
| Akuz. | rūžu | rūžus |
| Lok. | rūžā | rūžos |
Kosmētikas līdzeklis dažādos sarkanās krāsas toņos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starp krūtīm uzklāj tumšāku rūžu, bet apaļīgās daļas nopūderē gaišākā tonī.
- Tēti Rūža Vjačeslavu, dzimušu 1957. gadā, meklē meita Kopanova Kristine.
- Vislabākais šobrīd būtu vaigu sārtums, rūžs, vai kā nu kura to sauc.
- Uz viņu sejām bija stipri par daudz rūža, un uz viņu augumiem – stipri par maz apģērba…
- Nabaga Ogier jūtas norūpējies par Māsiņu, kamēr pati Māsiņa jūtas satriecoša jaunā kleitā un cepurē, sarkanu rūžu uz lūpām.