rīmēt
rīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; ironiska ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rīmēju | rīmējam | rīmēju | rīmējām | rīmēšu | rīmēsim |
| 2. pers. | rīmē | rīmējat | rīmēji | rīmējāt | rīmēsi | rīmēsiet, rīmēsit |
| 3. pers. | rīmē | rīmēja | rīmēs | |||
Pavēles izteiksme: rīmē (vsk. 2. pers.), rīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rīmējot (tag.), rīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rīmētu
Vajadzības izteiksme: jārīmē
1.Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izstrādāta karte, kas var nerīmēt kopā ar taviem stereotipiem par dažādām valstīm.
- nu tad sāc atkal rīmēt kā skolas laikā.
- Bija rīmētāji, kas tad nu čakli rīmēja.
- Ieinteresēja tas, kā var vārdu rīmēt, kārtot, līdz veidojas skanīgs, plūstošs teksts.
- Apmēram desmit vārdi tika rīmēti arvien jaunās virknēs, papildināti ar daudzsološiem priedēkļiem un izskaņām, kā arī izjusti deklamēti.