rīcins
Lietojuma biežums :
rīcins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga (“Ricinus communis”), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
2.parasti formā: vienskaitlis Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
Avoti: LLVV, LD, KiV
Korpusa piemēri