rīboņa
rīboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīboņa | rīboņas |
| Ģen. | rīboņas | rīboņu |
| Dat. | rīboņai | rīboņām |
| Akuz. | rīboņu | rīboņas |
| Lok. | rīboņā | rīboņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt(1).
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt(2).
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt(3).
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → rībēt(4).
5.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → rībēt(5).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klāt arī gompa, no kuras veļas draudīga rituāla bungu rīboņa.
- Kaut kur no tālienes atskanēja dramatiska, pieaugoša bungu rīboņa. “
- Sarkanā saule jau rietēja, kad viņš tālumā saklausīja bungu rīboņu.
- Mūzikas rīboņa zvetē manu ķermeni un izlīmē mani pa kabīnes sienām.
- Gājienu pavada bungu rīboņa, vālīšu sišana un sporta līdzjutēju taurīšu skaņas.