rētot
Lietojuma biežums :
rētot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rētoju | rētojam | rētoju | rētojām | rētošu | rētosim |
| 2. pers. | rēto | rētojat | rētoji | rētojāt | rētosi | rētosiet, rētosit |
| 3. pers. | rēto | rētoja | rētos | |||
Pavēles izteiksme: rēto (vsk. 2. pers.), rētojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rētojot (tag.), rētošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rētotu
Vajadzības izteiksme: jārēto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizveras durvis, pāršķeļot uz pusēm viņu asaru rētotos vaigus.
- Turklāt, kā izriet no vēlākā sekcijas slēdziena, viņa lielo smadzeņu priekšējā daļā ir palikušas plašas, rētotas smadzeņu apvalku pārmaiņas.
- Augusts tovakar uz Daugavas izbrauca gar pašu Podunajas Sv. Jāzepa baznīcu, ar acīm pārskriedams Misiju krustu, Māras zemes Karalienes statuju baznīcas dārzā, visbeidzot ar zinīgu skatienu nolūkodams baznīcas sienās ieaugušos artilērijas šāviņus, kas šķita jau no Kristus laikiem rētojam dievnamu, bet bija vien taustāmas atmiņas no Pirmā pasaules kara.
- Tāpat kā nešaubīgi bija pārliecināts, ka pēc tās tikšanās nav kļuvis par šķielaci, jo to viņam apstiprināja spogulis, kad viņš uzmanīgi nopētīja savu dzīstošo seju, kura zaigoja visās varavīksnes krāsās, kurā rētoja bīstami, pie pašiem deniņiem ķēdes pārcirstā uzacs un kreisajā vaigā dižojās diezgan liels, diezgan rēpuļains, zīda diegiem sašūts pušums, kas izskatījās kā izsmējīga, greiza smaida dobīte.
- rēto gāzu dau-