rēpuļains
rēpuļains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | rēpuļains | rēpuļaini |
| Ģen. | rēpuļaina | rēpuļainu |
| Dat. | rēpuļainam | rēpuļainiem |
| Akuz. | rēpuļainu | rēpuļainus |
| Lok. | rēpuļainā | rēpuļainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| rēpuļaina | rēpuļainas |
| rēpuļainas | rēpuļainu |
| rēpuļainai | rēpuļainām |
| rēpuļainu | rēpuļainas |
| rēpuļainā | rēpuļainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | rēpuļainais | rēpuļainie |
| Ģen. | rēpuļainā | rēpuļaino |
| Dat. | rēpuļainajam | rēpuļainajiem |
| Akuz. | rēpuļaino | rēpuļainos |
| Lok. | rēpuļainajā | rēpuļainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| rēpuļainā | rēpuļainās |
| rēpuļainās | rēpuļaino |
| rēpuļainajai | rēpuļainajām |
| rēpuļaino | rēpuļainās |
| rēpuļainajā | rēpuļainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
rēpuļaini apstākļa vārds
1.Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
1.1.Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
1.2.Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Madara ar roku glāsta koka rēpuļaino mizu.
- Dzīvs pūķis, rēpuļainu zvīņainu ķirzakas ķermeni kā koka mizu un plēvainiem spārniem.
- Tā zvīņotā āda izskatījās pēc rēpuļainas koka mizas.
- — Noa glāstīja nogurušā pūķa rēpuļaino vaigu.
- Cauri plānajam muskulim sajutu cietu, rēpuļainu masu; nepārprotama liesas vai aknu karcinoma, turklāt milzīga, neoperējama.