rēpnīca
rēpnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rēpnīca | rēpnīcas |
| Ģen. | rēpnīcas | rēpnīcu |
| Dat. | rēpnīcai | rēpnīcām |
| Akuz. | rēpnīcu | rēpnīcas |
| Lok. | rēpnīcā | rēpnīcās |
Samērā bieza miltu biezputra, ne īpaši garšīga (bez piedevām).
Avoti: EH