rēciens
rēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rēciens | rēcieni |
| Ģen. | rēciena | rēcienu |
| Dat. | rēcienam | rēcieniem |
| Akuz. | rēcienu | rēcienus |
| Lok. | rēcienā | rēcienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rēkt(1).
3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rēkt(3).
4.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rēkt(4).
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši tobrīd atskanēja skaļš rēciens un asu nagu skrapstoņa pret mūri.
- Taču pēc rīstīšanās brīža velvēs tomēr atskanēja daži gluži dzīvnieciski rēcieni.
- Augām naktīm lauvu un tīģeru baisie rēcieni, pāvu sātaniskie bļāvieni.
- Tad puskilometru tālāk mana kuģa vēderā atskan dobjš un šausminošs rēciens.
- Uzzib gaisma, atskan rēciens, un tam cauri iztriecas vilciens.