rāpulītis
rāpulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rāpulītis | rāpulīši |
| Ģen. | rāpulīša | rāpulīšu |
| Dat. | rāpulītim | rāpulīšiem |
| Akuz. | rāpulīti | rāpulīšus |
| Lok. | rāpulītī | rāpulīšos |
1.Dem. → rāpulis.
2.Zīdaiņa apģērba gabals – bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
Avoti: LV93, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums nenoderēja tamborētie zābaciņi, rāpulīši, cimdiņi," atzīst kāda mamma.
- Zīdainis bija tērpts tikai slapjā un netīrā rāpulītī.
- Tomēr nekas neatgādināja manu mazo, sīko rāpulīti.
- Rāpulīšu kaudzes
- Rāpulītis